Prāta atkļūdošana un restaurācija

Prāta atkļūdošana  

 Šīs nodarbības aizved Tevi pašu pie sevis. Viena no lietām, ko es nodarbību laikā daru  - lieku Tev ieraudzīt prāta ierobežojumus. Tas nenotiek šamaniskā vai astrālā veidā, bet gan caur sarunu, parādot, kas Tevī pašā mīt. Kas notiek galvā, kāpēc to domu mutuli nevar apturēt. 

Nodarbības laikā, notiek prāta atkļūdošana  - Tu sāc apzināties kādas ir Tavas prāta kļūdas un kādus ierobežojumus esi uzlicis sev dzīves laikā un vienu pēc otras Tu tās apzinies - gan par attiecībām, gan par naudu, gan par sevi kopumā. Pamazām atgriezies pie sevis. 

Pēc nodarbībām arī mazinās vai izzūd kompulsīvā domāšana - kad visu laiku maļas domas uz riņķi un pilna galva ar domām, kā rezultātā ir samazināta produktivitāte un nogurums.

 Pirmkārt, ir jāzina, ka vari būt laimīgs un vari būt apmierināts ar dzīvi visās tās sfērās. Tad tas ar Tevi arī notiks.

 Otrkārt, vajag tikai izvēlēties ceļu, pa kuru iet un būt laimīgam. To var iemācīties ikviens. Tie, kas vēlas apzināties sevi, droši vien ir izmēģinājuši daudz ko – grāmatas, kursus, meditācijas, braucienus uz Indiju, būšanu pie dabas un vēl daudz citu metožu, kas pietuvina apzinātībai un mieram. Dažiem tas palīdz, bet apzināšanās procesu var paātrināt saruna ar cilvēku, kurš to jau ir izpratis.

 Šī konsultācija noderēs, ja Tev ir:

 +Vēlme būt pašpietiekamam cilvēkam.

+Vēlme beidzot dzīvot tā, kā vēlies un saprast, kā darīt, lai vēlmes piepildās.

+Vēlme atrast sevi, lai nav jāskrien visu dzīvi sevi meklējot.

+Vēlme iegūt mieru un māju sajūtu sirdī.

+Vēlme būt brīvam no negatīvo notikumu ietekmes.

+Vēlme iegūt mieru attiecībās ar otro pusi un bērniem, kā arī citiem līdzcilvēkiem.

+Vēlme darīt darbu ar mīlestību.

+Vēlme atbrīvoties no līdzatkarības.

+Vēlme būt mierā ar sevi un mīlēt sevi.

+Vēlme baudīt dzīvi.

+Vēlme izveidot mīlestības pilnas partnerattiecības.

 

Kas notiek nodarbību laikā? Tātad tā ir saruna. Saruna Tev ar mani, par Tevi pašu. Tā teikt, mēs varam prātu uztvert kā biodatoru, kurš pārpārēm ir piebāzts ar dažādām programmām, kuras mums gan ir, gan nav vajadzīgas. Un tad tur vēl ir uzradušies dažādi vīrusi, kas liek mums būt nelaimīgiem un domāt dažādas domas, kas pašiem nepatīk un liek būt neapmierinātiem. Šo sarunu var uztvert kā šo programmu athakošanu, uzlaušanu un vīrusu izdzēšanu. Pēc tam, beidzot vienreiz par visām reizēm, ir skaidrs, kā Tavs prāts ir darbojies līdz šim un kā Tu vari pats to vadīt, un kā būt laimīgs. Kā apstādināt to kompulsīvo domāšanu un būt mierīgam. Kā būt apmierinātam pašam ar sevi. Šīs sarunas laikā notiek sevis iepazīšana un Tu beidzot saproti, kas ir prāts, kas esi Tu, kādā veidā ir uzbūvēta pasaules kārtība. Un tad beidzot ir miers pašam ar sevi. Un tad sākas savas dzīves veidošanas process. Un to var sākt darīt jebkurā vecumā, nav jādomā, ka 30, 50 vai 70 gados visa dzīve ir nodzīvota un viss ir beidzies. Daudzi jau 30 gados jūtas kā 200gadīgi, jo nav miera. Ir nepieciešami tikai daži klikšķi Tavās smadzenēs un vari būt atkal savā bērnības vieglumā, un atkal baudīt dzīvi, kā tad, kad nebija problēmu.

# Nodarbību ilgums un daudzums:  aptuveni 2 stundas, četras tikšanās reizes

 #Sagatavošanās nodarbībām- neko nesadomājies, un nesaceries, jo tieši tas var aizmiglot acis uz to, kas patiesībā notiek. Esi gatavs, ka vairs uz dzīvi neskatīsies tā, kā iepriekš. Dzer daudz ūdeni ar citronu – tas palīdzēs konsultācijas laikā ātrāk sajust sevi.

 

# Vai ar to būs gana? - daudziem pietiek ar vienu sarunu pie manis, bet ir, kam vajadzēs 2 vai 3 sarunas. Tas ir atkarīgs individuāli no katra paša, bet nonākt pie sevis var ikviens. Līdz šim bija vairāk individuālās sesijas, bet šoreiz stāstīšu visu to pašu, ko konsultācijās, lielākam cilvēku pulkam. Sākot no 4 cilvēkiem, līdz 10.

 #Ja, vēlies pieteikties - Aizpildi pieteikuma anketu 4 nodarbību kursam

#Konsultācijas notiek - Rīgā, Tērbatas ielā 33/35. Ieeja no Lāčplēša ielas. Kods durvīm 2. Otrais stāvs pa labi.

 

# Lekciju maksa: 100.00 EUR. visas četras nodarbības.

Tavs atspulgs - pasaule

Mēness vizmo virs ūdens.

Tu sēdi vienatnē un klusumā.

Ja ūdeņi ir rāmi, mēness atspulgs ir pilnveidīgs. Ja iekšēji norimstam, mēs spējam pilnvērtīgi atspoguļot dievišķo. Bet, ja drudžaini rosāmies savās ikdienas gaitās, cenšamies uzspiest savus nodomus dabas kārtībai un domājam tikai par sevi, mūsu iekšpasaules virsma sabangojas. Tad mēs nespējam uztvert patieso. 

Nav tādas tiešas darbības, ko varētu veikt, lai iekšēji norimtu. Ar lēnu elpu, mēs norimstam paši un parāts pamazām norimstās. Patiesa rimtība dabiski rodas vienatnes brīžos, kad mēs ļaujam prātam nomierināties. Kad mēs pārstājam būt svarīgi. Tieši tā pat kā ūdens atrod pats savu līmeni, arī prāts lēnām tiecas pretī dievišķajam. Tāpat kā duļķains ūdens skaidrosies, ja ļausim tam nostāvēties, arī prāts dzidrināsies, ja ļausim tam būt mierīgam. 

Nedz ūdens, nedz mēness nepiepūlas, lai dzimtu atspulgs. Tieši tā pat meditācijā ir dabiska un tūlītēja. 

Sākotne

Šis ir brīdis, kad sākas ceļojums.

Visas labvēlīgās zīmes iedvesmo ceļinieku.

Katra diena ir sākums.

Lai sāktu, mums jāpieņem lēmums. Mums jāapņemas nodarboties ar pašizkopšanu katru dienu. Mums jānodibina jo cieša saikne ar savu iekšējo patību. Ārējais ir nesvarīgs un lieks. Vienatnē un kailumā mēs pārvarēsim jebkuras dzīves likstas. Mums pašiem ir jāveido sevi, kļūstot par instrumentiem, ar ko iepazīt visdziļāko dzīves būtību.

Kad esam pieņēmuši šo lēmumu, viss notiek pats no sevis. Labvēlīgās zīmes nav māņticība. Tas ir apstiprinājums. Tās mēs paši radām. Tās ir atbildes. Ja kāds pietiekami dedzīgi ar savu sirdi vēršas pie klints, tā atdzīvojas. Ja mēs izlemjam palikt savā sirdī, savās mājās, pat kalni un ielejas atsauksies dziesmā, mūsu nodomu rosināti.

Tā katra diena ir tas pats sākums, kas sen jau sācies. Viss iegrimst mūžībā un vairs nav kur steigties.

Arī brieduma gados var atgriezties bērnības gaišums

kailie zari vēsta solījumu.

Arī ziemā ir saules pārpilnas dienas,

arī brieduma gados var atgriezties bērnības gaišums.

Ziemā daba liekas  pamirusi un iesnaudusies. Šķiet, ka lietus un sniegs nekad nerimsies un naktis ir bezgalīgi garas. Tad kādu dienu debesis noskaidrojas un atmirdz spilgti zilas.  Gaiss pamazām sasilt. No zemes augšup ceļas miglas šķidrauti, gaisā virmo svaiga ūdens, mālu un sūnu smarža. Dārznieki jau gatavojas stādīšanai, kaut gan kokiem vēl nav lapu un augu saknēm - redzamu dzīvības pazīmju. Cilvēki ir noskaņoti optimistiski: viņi zina, ka aukstums drīz vien mitēsies.

Bieži pienākumu mēs uzskatām par apgrūtinājumu. Kāpēc gan mums būtu jārok dārzs sliktā laikā? Mēs uztveram darbību tikai kā pienākumu un pretojamies sava likteņa gaitai. Bet darbošanās atbilstīgā laikā taču sagādā lielu prieku. Kad mēs izpildām kādu uzdevumu pareizajā brīdī un šie pūliņi vēlāk nes bagātīgus augļus, gandarījums ir neaprakstāms. 

Reiz dzīvoja kāds vecs vīrs, kurš, aizgājis pensijā, sāka stādīt augļu dārzu. Visi kaimiņi smējās par večuka nodomu. Kādēļ viņam tādā vecumā jāstāda ābeles? Apkārtējie skaidroja sirmgalvim, ka viņš jau nu neizdzīvos tik ilgi, lai baudītu pats savu ābolu ražu. Tomēr večuks neklausījās gudrinieku brīdinājumos un turpināja iesākto. 

Viņš pieredzēja savas ābeles ziedonī un nobaudīja gardos ābolus. Ikvienam no mums nepieciešams tik kvēls optimisms - bērnības nevainība un sevis sajušana.

Daudzi domā, ka pie noteikta vecuma dzīve ir pagājusi, bet ikviens var atmosties jebkurā vecumā un baudpilni sākt dzīvot.

Attīrīt prātu un ķermeni

Attīrīšanās vienmēr ir dievišķā meklējumu sākums un līdz sabiedrotais dzīvē. Vispirms jāveic miesas attīrīšana - nevis noliedzot ķermeni askēzē, bet gan cenšoties to izkopt un apdāvināt. Pēc šādas attīrīšanās miesa var palīdzēt uztvert dievišķo. 

Aizskalot sapņus - tas nozīmē ne tikai izgaiņāt ilūzijas un raizes, kas dzimst miegā, bet arī tās, kas rodas nomodā. Visa dzīve ir sapņojums - nevis tāpēc, ka dzīve kā tāda nepastāvētu, bet gan tādēļ, ka katrs cilvēks piedēvē tai atšķirīgu nozīmi. Mums jāatsvabinās no šī ieraduma.

Attīroties mēs ielūkojamies sevī. Cilvēkā mājo tūkstošiem dievu un dieviešu. Ja mēs nepārtraukti lietojam nepareizu pārtiku un apreibinošas vielas un ļaujam sārņiem uzkrāties savā iekšpasaulē un ārpasaulē, šie dievi riebumā pamet mūs. 

Taču mūsu nodomiem un nolūkiem jābūt vērstiem uz ko augstāku par šīm dievībām mūsu ķermenī - uz vispārējo Būtību. Pēc tam kas būsim aizmēzuši sārņu kārtas, miesas likstas un maldus, mums jābūt gataviem atbrīvoties arī no pašiem dieviem, lai spētu sasniegt iekšējo būtību. 

Ziedošanās dievišķājam

Iztaisnosim līkumaino,

liksim taisnam plūst.

Savāksim vienkopus ūdeni, uguni un gaismu. 

Liksim, lai pasaule kļūst par vienu punktu.

Ja mums piemīt ziedošanās - absolūta ticība un apņemšanās sadzirdēt savu iekšējo balsi, ļaušana lai dzīve dzīvojas caur mums, mūsu neatlaidība pati audzē savu spēku. Mēs sastopam aizvien mazāk šķēršļu. Mūsu līkumainais gājiens top taisns. Lai arī kas censtos aizkavēt mūs, mēs neapstāsimies.

Īstena ziedošanās nav tikai mērķtiecīga virzība, tai nepieciešama arī noturība. Mūsu ķermenis, dvēsele un gars pilnībā jākoncentrē uz to, ko vēlamies panākt. Tikai apvienojot visus mūsu iekšpasaules aspektus, mēs spēsim pilnīgi ziedoties dievišķajai sākotnei - savai sirdij. 

Ja mēs skaidri redzam savu ceļu un mūsu patība ir pilnībā saliedēta, atšķirība starp ārpasauli un iekšpasauli zūd. It nekas vairs nav tāls, it nekas nav mums aizvērts. Tieši tādēļ tiek teikts, ka pasaule kļūst par vienu vienīgu punktu: ziedošanās dievišķajām ir tik kvēla, ka ārpus tās nav nekā. 

Piedalies aptaujā

Labdien!
Esmu Latvijas Universitātes psiholoģijas programmas studente, Justīne.
Lai es varētu veikt savu bakalaura darba pētījumu par emocijām, man ir nepieciešams Tavs viedoklis par dažādiem video materiāliem.
Ja esi sieviete vecumā no 20 - 35 gadiem, aicinu Tevi aizpildīt šo aptauju.
Tās aizpildei nepieciešamas tikai 5 - 10 minūtes.

Atsauksme

Labākā atsauksme ir ieteikums citām, kam šī konsultācija varētu palīdzēt atrast sevi. Kad ar Tevi notiek patīkamas pārmaiņas un jūti brīvību, tad ir vēlme dalīties visā tajā un ir vēlme, lai arī ar citiem notiek šie brīnumi. Patīkami saņemt šādas ziņas:

Bet, protams, svarīgi būs vai šis cilvēks pats vēlas atmosties. Jo, ja nav iekšējās vēlmes aizdegt sevī liesmu, tad caur citu gribu, to izdarīt nevarēs. Ja jūs redzat, ka otram cilvēkam arī noderētu šī konsultācija, tad tikai caur savu iekšējo ugunskuru, jūs varat citā radīt vēlmi aizdegt sevī ugunskuru. Piespiest nevienu nevajag. Pat, ja cilvēks ieradīsies pie manis piespiedu kārtā, šī konsultācija nepalīdzēs tik daudz, kā, ja viņš pats vēlēsies pie manis atnākt. 

Aizdedziet ugunskuru citos caur savu ugunskuru :)

Patīkamā mīlestības sajūtā, 

Ineta.

Meditācija darbā. 5min.

šīs 5min, ko varat veltīt kaut vai paņemot nelielu pauzi darbā, atjauno prāta mundrumu, normalizē asinsspiedienu un pulsu, samazina stresa līmeni organismā un veicina darba spējas.

Tev nekur nav, jāiet, nav jāskrien, nav jāatrod īpašu vietu. Nav jāiededz sveces un jāieņem lotosa poza. To var sākt jau tagad. Piever acis.

Noskaņojies un sāc...

Pārtrauc dienas darbus, atsēdies rāms.

Ieņem sevī zemes enerģiju, Esi zeme.

Pieņem debesu spēku, Esi debesis.

Dod augsni sēklai sevī,

Lai pārtop tā par gaismas ziedu,

Un gaisma atver galvas virsu:

Dievišķu spožumu ielaid sevī.

Tavs prāts ir tukšs,

Un gaismu uzsūc visas poras.

Kājas krustojas, rokas sakļautas,

Kā gribot paturēt mirdzošo plūsmu.

Tava āda blāvi caurspīdīga.

Kā miesa var ietvert dievišķu dižumu?

Pēdējie patības gruži izgaist bezgalības palos.

 

Paiet laiks, un Tu atgriezies.

Miesa, asinis, kauli.

Vai biji aizgājis? Vai varbūt tā ir tava īstā vieta?

Kur palikusi straume?

Tā ir te pat.

Tu tikai vēlreiz iepazini to.

Mierpilnu dienu.

Ineta Meldere

Gaisma un Tu

Tīra gaisma ietver it visas krāsas, tāpēc tai nav atsevišķu nianšu. Tikai tad ka atsevišķais apvienojas – dzimst gaisma. Kāpēc meditācijās un afirmācijās tiek runāts, ka mēs esam gaisma? Kad mēs esam gaisma? Un kad tikai krāsa?

Kad mēs redzam strāvojam tīru saules gaismu, tas ir tīrs mirdzums, tik spožs, ka mēs nespējam atšķirt atsevišķas detaļas, nedz nokrāsas. Bet, kad saule atdzimst spāres caurspīdīgajos spārniņos, kad tās stari vizmo cauri lietus dūmakai, kad tā apspīd uz mūsu ādas, gaisma sadalās miljons sīksīku varavīkšņu.

Tas pats notiek ar apzinātību esot šeit un tagad. Savā tīrajā formā apzinātība iemieso visu un neizpauž itin neko. Tieši tāpat kā tīrā gaisma, kas ietver visas krāsas un kam nav nokrāsu, arī apzinātība ir iekļauta latenta, nekonkrēta esamība. Kad apzinātība ienāk mūsu pasaulē, tā kā sprādzienā izpaužas miljardos lietu.

Gaismas krāsas sajaucoties atkal kļūst par tīru, spožu gaismu. Tāpēc nemitīgi ir runāts par atgriešanos atkal pie sevis – savās mājās. Mēs apvienojam visas jomas sevī, savā dzīvē un savienojam visas atšķirības veidojot veselumu. Vienotībā nevar pastāvēt dažādība. Kad mūsu apziņa apvienojas ar mūsu būtību, dzimst gaisma, visas krāsa izgaist.

Izlabošana. Apzinātība.

Daudzi vēlas atrast sevi = apzināties. Ar vispatiesākajiem nodomiem viņi apmeklē mūzikas stundas, lasa svētos rakstus, mācās svešvalodas, pēta pareizu uzturu, maina apģērbu un dodas uz tempļiem – cerībā nokļūt līdz sevīm. Skumji teikt, bet viņi kļūdās tikai par mata tiesu. Lai cilvēks atmostos un atvērtos pret sevi pats, viņam jāsaņem ierosinoša dzirkstele no kāda cita. To varētu teikt par tiešo aizdedzi. Savādi, bet tas ir efektīvākais veids, kā apzinātība tiek nodota tālāk.

Grāmatu zinības var būt noderīgas un dot mums dziļāku teorētisku pamatu, bet patiesās sevis zināšanas, apzinātība pāriet no viena cilvēka pie cita.

Ja Tev ir patiesa sapratne par sevi, esi apzinājies sevi, tad to visticamāk, esi ieguvis caur kādu citu. Ja Tu sastopi cilvēku, kam nepieciešama šī dzirksts, un Tev ir iespēja to snieg, tad dari tā. 

Tā ir kā visas līdz šim esošās sistēmas, uz kuras balstījās šī cilvēka domāšana, izlabošana. Cilvēks līdz šim ir skrējis un domājis, ka ir kaut kas cits, ne viņš pats, jo dienas, jo auga viņa apjukums. Bet tad saruna, kas notiek caur apzināto un vēl neapzināto cilvēku, rada neapzinātajā pārdomas, klikšķus un izlabošanos. 

Apzinātais var uzdot jautājumus, kuriem atbildi zina neapzinātais. Neapzinātais pats vēl nezina, ka jau zina visas atbildes. 

Neapzinātais var apjukt, no apzinātā miera un sava nemiera. Tad vēl un vēl dziļāka saruna. Un neapzinātais, kļūst apzinātais. Ir pārdomu laiks, un tas kurš kļuvis apzināts, vairs nekad nepazaudēs ceļu uz mājām. 

Sajūtas un pārmaiņas pēc "lielā klikšķa", kad pagājuši 3 mēneši

Katra sieviete ir individuāla un katrai ir nepieciešama cita pieeja un katrai stāsts, būs cits. Pirms trīs mēnešiem atnāca kāda sieviete, kas uzdāvināja dievīgu sapņu ķērāju. Viņas bija no tām, kas jau sen gāja to ceļu, ko sauc "ceļš pie sevis", bet vēl nezināja, kāds ir tas pēdējais solis, lai būtu beidzot miers un laime sirdī. Pabeigti dažādi pašizziņas kursi, apmeklēti dažādi speciālisti un atrastas atbildes, bet prātam jau nepietiek ar atbildēm, viņš radīs jaunus jautājumus. Un varēs rakt un rakt. Uzjautāju viņai, lai uzraksta atsauksmi par manu konsultāciju un kā jūtas pēc 3 mēnešiem, tad nu šāda sekoja atbilde.

Jau kādu laiku sekoju Inetas lapas rakstiem. Tie mani uzrunāja - likās, ka tas ir kaut kas ļoti tuvs un pazīstams. Tad vienam postam beigās (kurš ne visai mani glaimoja) ieraudzīju maģisko aicinājumu - ja vēlies parunāt sīkāk par šo tēmu, atraksti! Satiksimies!

Es pat šo aicinājumu likās dzirdēju skaļi.
Un tad beidzot pienāca tā diena - īsti sakot baidījos, jo daudz esmu bijusi pie dažādām kāršu licējām, taro praktizētājām, astroloģija man tuva, jo to mācos.. Un zinot cik šajā jomā mēdz būs tukšu runātāju bija mazliet bail, bet iekšā kaut kur dziļi, dziļi man teica, uzticies un ej! Un uzdāvini kaut ko no savas enerģijas, jo tu saņemsi daudz laba un par to vajag atdarīt ar labu!
Es ilgi nedomājot sapratu - dāvināšu sapņu ķērāju, lai visskaistākos noķer, saglabā un piepilda!
Klausoties Inetu likās, es taču to visu zinu, daudz viena otru papildinājām sarunas laikā, bet bija arī daudz jaunu lietu, tādu zīmīgu, bet pavisam vienkāršu, par kurām nemaz neiedomājos.. Mani visas sarunas laikā acīs krita Inetas acu mirdzums un tas gaišums, kas no viņas plūst.. Ik pa laikam sev vaicāju klusām - es izejot no kabineta arī tāda būšu?!
Saruna gāja uz beigām, visu ar prātu un apziņu sapratu, bet tā Dievietes sajūta likās tāla, nesasniedzama.
Un tad pienāca meditācijas brīdis, domāju, ka laikam esmu par cietu uzaudzējusi bruņas, lai man tiktu cauri pat tik gaiša cilvēka, kā Inetas enerģijas stari, lai aizķertu manējos, lai to pamodinātu - to iekšējo pirmatnējo sievieti, kas zin visu! Kas tic! Kas paļaujas uz sajūtu savu un uzticas sev, uzticas Visumam, uzticas pasaulei un līdzcilvēkiem.
Un tad burtiski pie pēdējām meditācijas sekundēm es ieraudzīju sevi! Sajutu sevi! Varēju to vien darīt kā smaidīt un beigās noteikt - viss ir tik vienkārši!
Es vairs neatceros, liekas šī saruna nolika 2-3 mēnešus atpakaļ, sajūta kā vakar. Un izmaiņas ir itin visā, manī, apkārtējā pasaulē, darbā un attiecībās!
Vēl tagad atceros kā smaidoša, starojoša gāju pa Tērbatas ielu un neviens nespēja saprast, kas ar mani! Un tāda nu es pamostos katru rītu un saku sev spogulī - Labrīt Dieviete!

Ētiskās un Loģiskās sievietes

Ir divi principi, uz kuriem balstoties, mēs pieņemam lēmumus - uz jūtām un uz domāšanu. Maldīgs ir priekšstats, ka sievietes biežāk pieņem lēmumus balstoties uz izjūtām un vīrieši uz loģisko domāšanu. Ir sievietes ar loģisko-domājošo lēmumu pieņemšanas ievirzi - loģiskās un ir sievietes, kas vairāk balstās uz izjūtām - ētiskās. Katrā no mums ir abas šīs dabas, bet viena no tām izvirzās priekšplānā.

Ētiskās sievietes ir klasiskais domāšanas veids kādu cilvēki sagaida kā sievietei vajadzētu domāt, rīkoties, pieņemt lēmumus un dzīvot – acis dzīvīgas, labi jūt cilvēkus, iedzimtas psihologa spējas, spēcīgi izjūt emocionālo pasauli, pauž savu attieksmi un emocijas, labas aktrises, koķetētājas un spēj pieņemt lēmumus balstoties uz savām izjūtām un intuīciju. Bieži piedēvē pārlieki lielu emocionalitāti un iedziļināšanos attiecībās un to peripetijās. Biežāk mēdz izrādīt emocionālo atkarību no sava partnera. Harmoniskas personības gadījumā emocijas vienmēr ir adekvātas, nav liels teatrālisms, saprot, uzklausa, spēj mierināt, bet tā pat, biežāk par loģiskajām, domā par attiecībām. Profesijas bieži izvēlas tādas, kur var komunicēt ar cilvēkiem. Darbu vienatnē ar skaitļiem, datiem, arhīviem, juridiskajām lietām un programmēšanu, izvēlas retāk. Var iemācīties, bet šādas nodarbes var garlaikot, jo ir dabīga vēlme komunicēt ar cilvēkiem. Dažkārt komunicē komunikācijas pēc. Ievāc informāciju par citu attiecībām, biežāk izsaka komplimentus. Ir pārliecinātākas par savām jūtām, spēj regulēt attiecībās emocionālo distanci. Biežāk spēj noķert tauriņu un iemīlēšanās sajūtu. Viegli nodefinēt draudzību un attiecības. Šādām sievietēm, kā otro pusi labāk izvēlēties loģisko partneri, kas būs nedaudz izturētāks un nosvērtāks. Ar tādu pašu ētisko jūtu cilvēku bieži var būt intrigas un greizsirdības scēnas, lieli jūtu uzplūdumi un biežas emociju maiņas. Bieži šādas attiecības definē - kā pa kalniem, kā pa lejām. Savukārt ar loģisko vīrieti būs vienkāršāk, jo ētiskā sieviete var pati uzņemties attiecību veidošanu un lieku reizi neveidosies emocionāli strīdi.

Otrs sieviešu tips ir loģiskā – domājošā. Pēc ārējā izskata var likties nedaudz vēsāka, ieturētāka, tāda, kas no sākuma vēro pārējo cilvēku attieksmi pret viņu, un tikai pēc tam var atklāt savu attieksmi. Attiecību distances noteikšanu un pašu attiecību veidošanu labprāt uztic citiem cilvēkiem. Reizēm nav skaidrības par savām jūtām, tās nevar iztulkot, tās neizsaka skaļi. No draudzības un attiecību definēšanas izvairās, uztic, lai to izsaka kāds cits. Attiecības biežāk veido ar saprātu - nospriežot, vai šis vīrietis derēs, izvērtē plusus un mīnusus, un to kā pret viņu attiecas, un tad arī pakāpeniski veidojas jūtas. Bērnus uztver kā mazus pieaugušos, tāpēc labāks kontakts ar tiem veidojas, kad tie jau ir paaugušies un sarunājas. Šādas sievietes bieži sūdzas par vīriešiem, kas izkūst, kas pielīp, kas ir pārlieku jūtelīgi. Šīs sievietes jūt, ka ir stipras un vēlas sev arī stipru partneri blakām, bet, kā izrādās, ar tādu pašu loģisko vīrieti, attiecības paliek ar laiku vēsas un ieturētas, bez dzirksteles. Šādai sievietei patiesībā pretim nepieciešams ētiskais vīrietis, kas jūt kā un kad regulēt attiecības. Šīs nebūt nav vīrišķīgas sievietes, bet vienkārši emocionāli ieturētākas, nosvērtākas attiecību veidošanā, tik bieži neiemīlas un viņām paredzēti ir ētiskie vīrieši, kas ir jūtīgāki un atvērtāki, kas radīs siltumu attiecībās.

Lai veidotos harmoniskas un papildinošas attiecības, arī vīrietim ir jāatmet stereotipi par to kādam viņam jābūt un kādai jābūt sievietei. Dabā novērots, ka ētiskajam vīrietim biežāk arī patiks loģiskās, kas ir vecākas un viņam vairāk jāpacenšas, lai tām radītu jūtas.  

Ētiskie cilvēki attiecībās ir tie, kas rada un veido attiecības. Ētiskie vīrieši biežāk cieš no stereotipiem, jo iespējams bērnībā mācīja, ka vīrieši neraud un neuzvedas kā skuķi, lai gan šie ētiskie ir jūtīgāki un emocionālāk uztver pasauli. Tomēr, tas nebūt nenozīmē, ka viņi nevar būt spēcīgas personības, un ka tāds vīrietis nevarēs naglu iedzīt vai parūpēties par sievieti, ģimeni.

Loģiskās sievietes bieži strādā tādos amatos, kur nevajag daudz iesaistīt savas jūtas un komunikācijas spējas, kur var mazāk komunicēt ar cilvēkiem - grāmatvedība, jurisprudence, programmēšana, tiesu izpildītāja darbs, psihoterapeits darbā ar narkomāniem un smagiem pacientiem - emocionālā plānā vieglāk var atiet no šāda veida darbiem, jo neuzskata tos par grūtiem. Loma attiecībās - pieiet tām ar vēsu prātu un būt tai, kas var uzņemties ģimenē arī naudas plūsmas uzskaiti un racionālu lēmumu pieņemšanu - nestrēbt karstu.

Mūsos visos ir šī  duālā daba, kur viena no tām ir vairāk un otra mazāk. Harmoniskām attiecībām mums vajag pretējo, papildinošo iedabu jeb cilvēku, kam šī pretējā iedaba prevalē. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi loģiskie derēs visiem ētiskajiem, un otrādāk. Saderībai ir vēl daži priekšnosacījumi, bet par tiem - nākamajos rakstos. Bet ja ir radusies ziņkāre un nepacietība par to visu uzzināt vairāk jau tagad, varat lasīt - pertipo.lv lapā informāciju par socioniku - psihes uzbūves veidiem.

Šeit sabiedrībā zināmas ētiskās sievietes: 

Šeit sabiedrībā zināmas loģiskās sievietes:

Ineta Meldere

Romantika attiecībās

Ir tik daudz rakstu un piemēru arī no pašu dzīves un citu pieredzes, ka tikai attiecību sākumā ir romantiski un skaisti mirkļi, bet patiesībā attiecības tādas var būt kopā esot arī 10, 20 un 50 gadus…līdz pēdējam elpas vilcienam šajā vietā, ko saucam par zemi.

Ja vismaz viens ir atmodies un apzinājies sevi šajās attiecībās, tad būt laimīgiem abiem ir iespēja.

Tā nav mīlestība, kas beidzas pēc 2 mēnešiem, kad pāriet tauriņi un pēc 1 vai 2 gadiem, kad pāriet kaisle un 10 gadiem kad pāriet pievilkšanās un sākas rutīna. Tā ir Ilūzija, kas beidzas. Bet apzinies, kas esi un ka Tu esi šīs realitātes veidotājs un attiecības vienmēr ir skaistas un romantiskas. Vienmēr turi sirdī to sajūtu, ka esi mīlestība un to sajutīs arī otrs cilvēks un atkal varēsiet runāties līdz vēlai nakti un atkal var smieties un kopā veidot šo skaisto dzīvi.

Pašpietiekamība pašam ar sevi, apmierinātība un harmonija ir atslēga uz laimīgām attiecībām līdz mūža galam. Negaidi, kad kāds Tevi padarīs laimīgu, esi laimīga! Atceries, kas esi!

Sieviete. Laiks. Vecums.

Laika nogriežņus cilvēki izdomāja, lai varētu labāk orientēties savā dzīvē, lai kopā sanāktu vienā laikā, lai kopā izdarītu kādu lietu, lai zinātu pat cik ilgi olu vārīt, lai tā būt tieši laikā izņemta no karstā ūdens. Tādā veidā, laiku Tu izmanto savā labā un tas ir Tavs sabiedrotais. Patiesībā, nevis laiks, bet iedomātie laika nogriežņi.

Bet šobrīd lielākā daļa cilvēku ir palikuši no laika nogriežņiem atkarīgi un viļas tajos. Paņemsim par piemēru vecumu - gadu skaitļus.

Bērnībā mums pateica, ka Tev vēl nav tik un tik gadi, lai darītu noteiktas lietas. Un Tev iesēdās programma, ka esi atkarīgs no sava vecuma un laika, kādā atrodies. Salīdzināties ar vecumiem – kurš ir vecāks, kurš jaunāks. Ja klasē bija kāds jaunāks – kā viņam paveicies, ka iet jau šajā klasē, ne iepriekšējā, un ja kāds vecāks, tad iespējams bija palicis uz otru gadu. Vecums, kādā iestājas augstskolā, vecums kādā ir pirmais skūpsts, vecums kurā pirmās attiecības – pārsvarā ir kāds optimālais vecums, kad ir lieliski to visu uzsākt, un tad jau ir vecums - gada skaitļi, kad jau ir baigi vēlu, un tikko kā izkrīti no vecuma robežām, rodas emocijas un domas, vai nav par vēlu. Ir kam ieslēdzas spīts un tad par spīti vecumam, izdara noteiktas lietas.

Piedzimst bērns agrā jaunībā - neapdomīga, citai tieši laikā – gudriniece, citai vēl nav bērni – “ak vai!”, izkrīt no sabiedrības uzliktā rāmja un sākas presings – gan sevi sāk nicitnāt, ka vēl nav, gan sabiedrība apvaicājas, kad tad būs, gan ārsti krata ar pirkstu – nu  nu, drīz jau menapauze!

Un tad vēl laiku salīdzina pret savām sejām un figūrām. Kura labāk izskatās, kurai mazāk grumbu, un tā izskatās 30 gados jau kā 50 gadīga, un šitā 40 gados izskatās, kā 20 gadīga. “Nav pieklājīgi Dāmām prasīt vecumu!”

Un dzimšanas dienas arī ir uzliktais slogs – vēlme sapulcēt kopā savus mīļos, mijas ar to kā tos cilvēkus pabarot, jo ir taču tā pieņemts, un kapā rasolu līdz vēlai naktij, lai nākamajā dienā pabarotu kolēģus un sacenstos ar citas kolēģes kotletēm, ko tā pasniedza savā dzimšanas dienā. Un tad vēl citiem stress, ko gan dāvināt un kādā vērtībā, atkarībā, cik tuvs draugs esi pret makā esošo naudas daudzumu. Un tā gadu no gada - Ir vai nav pienācis laiks, un Tu domāt par vecumu un laiku.

Patiesībā, kad esi brīvs, tad nav tāda laika, nav tāda vecuma un nav iespēju novecot un novecošanās procesi apstājas, kad saproti, kas pats esi – esi viens vesels visu dzīvi.

Un laiks iet lēnāk, kad pārstāj domāt par visādām nevajadzīgām lietām, kamēr vari izbaudīt to desiņu, ko ēd ar 10% gaļas, kamēr brauc ar mašīnu uz darbu, Tu vari izbaudīt laiku un būt tajā brīdī, kurā esi.

Noņemt slogu no sava laika un beigt vilties, nozīmē baudīt katru mirkli nesadalot no nogriežņos.

Nav tāda darba laika, brīvā laika, laiks gulēšanai, laiks atvaļinājumam, laiks meditācijai. Visu laiku ir vienkārši šis mirklis, ko Tu baudi un tad pārstāj gaidīt kādu citu mirkli – kad būsi brīvs pēc darba, jo darba laiku arī vari baudīt, kad pārstāj gaidīt brīvdienas, kad pārstāj raizēties par darbu svētdienas vakarā, kad pārstāj besīties, ka ir pirmdiena. Kad pārstāj gaidīt atvaļinājumu, lai it kā atpūstos, bet atvaļinājumu neizbaudīt, jo bur ilūzijas jau par citiem brīžiem. Visa dzīve ir viens mirklis, kurā Tu esi un visa dzīve var būt svētki, kad nav raižu par nākamo brīdi.

Un atgriežas dzīvot gribēšana, un atgriežas dzīves prieks, un atgriežas seksualitāte un atgriežas prieks, jo tas jau te pat bija, gaidīja, kad pārstāsi būt citā laikā, kamēr esi šajā mirklī. 

Kad esi šajā mirklī – tagad, tad esi un pārstāj būt citur. Kad taisi ēst, tad taisi ēst, kad ēd, tad ēd, nedomā kā iesi dušā, kad esi dušā, tad esi dušā, nedomā par to kā taisīsi ēst.

Vecuma nav! Ir tikai izdomāti skaitļi, vai notikumi, kas notiek, kad pasakām sev – “vecums nāk”. Mugura iespējās – vecums, acis samiglojās – vecums, riepiņa uzauga – vecums. Un tā mēs tam noticam. Vecuma nav, kā arī nav noteikti uzdevumi, kas katrā ciparā – gados ir jāizdara.

Tu pati esi laika pavēlniece un Tu izvēlies kā justies un Tu izvēlies savu noskaņu ar kādu dzīvot. Tev var būt 50, bet dzīvot ar 20 gadīgu elpu un palikt tur vienmēr. Un attiecīgi pret to kādā vecumā jūties, Tu arī sāc izskatīties un arī apkārtējie Tevi tā uztver.

Es brīva!

 

Mīti par laimi

- Es būšu laimīga, kad būšu precējusies ar savu īsto vai pareizo personu.

- Es nevaru būt laimīga, ja esmu viena.

- Es būšu laimīga, kad būšu finansiāli neatkarīga un bagāta.

- Es nevaru būt laimīga jau vairs, jo labākie gadi jau ir aiz muguras.  Un tagad tikai atlicis pieskatīt, lai citi nepieļauj tās kļūdas, ko es....

- Vienam būt tomēr ir vislabāk - nav aiz kāda jākopj, nav jāsamierinās ar cita trūkumiem...

Daudzi no mums dzīvo mītos par laimi. Mēs dedzīgi ticam, tam, ka, ja mēs neesam laimīgi tagad, tad noteikti laimīgāki kļūsim, kad piepildīsies, kāds no pirekšnosacījumiem, ko visvairāk šajā brīdī vālamies - ideāls darbs, piemērots partneris, un noteikti kādā lieliskā miteklī - mājā un tad arī noteikti jābūt ir bērniem vai arī kopā jāapceļo pasauli un pēc tam bēriem jāpiedzimst.

Pildot šos mērķus, mēs atskārtam, ka tomēr tā laime atkal ir aizgājusi uz nākamo mērķi, ka neesam tik laimīgi, kā bija gaidīts, ka vēl tas un tas ir jāsasniedz un tam un tam šajā partnerī jāizmainās, un varbūt vispār šis partneris nav īstais un ir jāmaina partneri.

Savukārt otrs mehānisms kā strādā smadzenes, tas ir iedomājoties par lietām, kas mūs neapmierina, bet tās nav notikušas, - šķiršanās, darba zaudēšana, utt. rada mūsos sliktas emocijas jau šajā brīdi.

Ticēt šiem laimes un nelaimes mītiem, rada toksiskas sekas - pirmkārt esat pats nelaimīgs, otrkārt nepiepildītos sapņus vēlaties pārnest bērniem un tuviniekiem, it kā glābjot no nelaimes.

Ne tikai šīs viltus cerības vai bailes no notikumiem mūs iespaido šajā brīdī, bet liek pieņemt arī lēmumus, kas izraisa nepieņemamas mums sekas.

Neļauj, lai prāts vada Tavu dzīvi. Ar prātu pieņemti lēmumi, kas skar attiecības un darbu, bieži mūs neapmierina. Tikai tā izvēle, kas pieņemta ar sirdi, rada harmonisku šo brīdi.

Tikai esot šeit un tagad mūsos ir laimes sajūta. Laime jau ir Tevī - šajā mirklī. Atmosies!

Sievietes prāts

Ir noteikts veids kā strādā cilvēka prāts, kad tas ir važās un uz vecumdienām sasniedz diezgan lielus apgriezienus, kas rada vientulību, atstumtību un zudušo cerību sajūtu. Algoritms.

 Ir visas atbildes kāpēc neizdodas attiecības, kāpēc īsti nav miera un laimes… Mēs pieredzam vienu un to pašu, viens no otras praktiski neatšķiramies. Ir vieni un tie paši kompleksi, tikai citi dziļāki, citai mazāki, ir vienas un tās pašas cerības un ilūzijas. Ir maldi, ka “viss būs labi un atrisināsies, ja būs lemts”, “ka tāda ir karma”, ”tā rakstīts zvaigznēs”, “nekas nenāk viegli”, vai ka jāaiziet pie kāda dziednieka, lai noņem lāstus un iepriekšējo dzīvoju pieredzes. Patiesībā nekas nav lemts, visu nolemt vari Tu pati. Prāts ir biodatoriņš, kas strādā pēc tā, kā Tu viņu vadi. Ja, nevadi, tad viņš vada Tevi. Un nav jāiziet cauri ellei, lai pēc tam būtu laimīgs.  Mosties, beidzot no tā visa. Viss ir vienkārši – apzinies, kas esi. Un apzinies, ka prāts Tevi nevar vairs vadīt.

Un izeja no šī algoritma ir iespējama pāris stundās, pāris minūtēs. Viss ir vienkārši. Ir jāsaprot šī algoritma būtību. Un jāapzinās sevi. Un ir brīvība. Varētu teikt, ka sistēma ir atkodēta. To var salīdzināt ar programmatūru, ar kuru Tu biji visu mūžu strādājusi, bet tajā ir visu laiku bijuši vīrusi, tagad tikai tie vīrusi ir atpazīti un ir jāuzinstalē antivīruss. 

Esi vienkārši ar sevi, nedomā neko, izbaudi klusumu, apzinies, kas esi. Pārstāj domāt par to, ko vēlies un kā rītdiena vai parītdiena izskatīsies. Pārstāj balstīties uz pagātnē pieļautajām kļūdām. Pagātne nekad nav bijusi un rītdiena nekad nepienāks. Vienīgā izeja ir būt šeit un tagad. Un viss. 

Līdzatkarība bez atkarīgā

Pašpietiekamai sievietei pretējs stāvoklis ir līdzatkarīga. Līdzatkarīga ir ne tikai, kad partneris lieto pārmērīgi narkotiskās vielas vai alkoholu un Tu viņu glāb no visām likstām, bet tas ir tad, kad lielākā daļa Tavu darbību ir atkarīgas no viņa. Kad gaidi un ceri, kad tas otrs cilvēks mainīsies, vai darīs tā kā Tev gribās.

Ilūzijas par otru cilvēku. Un tas kā likums nekad nepiepildās. Bet līdzatkarīgā tik cer un gaida. Gaidi, kad viņš dos ziņu, gaidi kad kaut ko viņš izdarīs, lai Tu būtu laimīga. Praktiski ļoti liels procents sieviešu ir līdzatkarīgas un to pat neapzinās. Bet līdz ko apzinies, tā tas jau ir ceļš uz pašpietiekamību.

 Atbrīvoties no līdzatkarības var noņemot savu apziņu no tā vīrieša ar kuru esi kopā. Pirmkārt, jāsaprot, ka viņš Tev nepieder. Ka viņš neesi Tu. Ka vīrietis ar kuru esi kopā, līdz ko esi uzlikusi pārāk lielu uzmanību viņam, sāk darīt pretēji tam, kā Tu vēlētos un kā Tu iedomājies, kā viņam vajadzētu rīkoties. Ko dara vīrieši, kad Tu uzliec virsū viņiem savu uzmanības smagumu:

• Viņš vairāk vēlas pavadīt laiku bez Tevis - pārāk daudz veltu laiku draugiem, hobijiem, un viss kaut kam citam, tikai ne Tev. Un Tu samierinies un turpini cerēt.
  
• Viņš var sāk mīlēt iedzert. Kaut kā visādas atkarības parādās.
  
• Viņš var sāk skatīties uz citām, sarakstīties un pat satikties un krāpt Tevi.
  
• Viņš var sākt pacelt roku un vēl visādas izdarības veikt, kad jau tā uzmanība, ko uz viņu esi vērsusi, ir ieilgusi vairākus mēnešus vai pat gadus.
  

Tas sākas jau agrā bērnībā, kad kaut kādi teikumi no tuvinieku puses mums liek domāt, “kad es izaugšu liela, tad man būs…” Iestrādājas mehānisms – “Kad kaut kas notiks, tad es būšu laimīga” un tā no vienas lietas pie otras. Bet patiesībā jau Tev ir jābūt laimīgai, lai Tev kaut kas būtu. Cerības, ka vīrietis ienāks dzīvē un tad būs laime, cerības, ka apprecēsies, tad būs laime, cerības, ka piedzims bērns, tad jau izmainīsies viss, pēkšņi parādīsies ģimeniskums.

Bet to, ko Tu vēlies, Tev vienkārši šī sajūta jau ir jārada. Daudzas atzīs, ka tas ir grūti, bet patiesībā tas ir viegli. Vienkārši ir jāizprot domāšanas mehānisms ar kuru esi domājusi un dzīvojusi visu laiku līdz šim brīdim, kad to izprot, kad saprot, kā veidojas domas, kas ir prāts, kas ir apziņa, kas ir emocijas un sajūtas, tad viss paliek vienkārši.

 Ja vēlies no tā visa atbrīvoties, kas Tevi novedis līdz tam, ka neesi laimīga pati par sevi, tad atnāc uz 2 līdz 3 stundu garu sarunu un viss beigsies. Dažām pietiek ar vienu sarunu, dažām ar divām, bet iziet laimīga no mana kabineta var ikviena jau no pirmajām 2 stundām. Es iedodu lielu lielu makšķeri, ar kuru pēc tam varēsi noķert ikvienu zivi, ko vēlies.

 Samaksa ziedojums pēc iespējām. Vēlams sākot no 30.00 eiro. 

Pašpietiekama sieviete

Sieviete, kura ir pašpietiekama ir ar sevi apmierināta un nejūtas vientuļa nevienā brīdī. Viņa ir spējīga izveidot attiecības un izvēlēties sev tīkamu partneri, bet pats galvenais nenoslīgt šī partnera dzīvē.

Pašpietiekama – pati sev pietiek, bet ne vientuļa vai viena dzīvoklī vai mežā.

Tas arī nav egoisms. Egoisms ir sevis celšana pārākā pakāpē par citiem un savu vēlmju turēšana augstāk par citu vajadzībām un vēlmēm. Pārākā pakāpē sevi pacēlušas sievietes uzraujas uz vīriešiem, kas viņām vēlas ziedot visu, bet pašas viņas nespēj šo vīrieti iemīlēt.

Bet pārāk zemu noliekušās sievietes iepazīstas ar vīriešiem, kuriem pēc tam vēlas izpatikt un nekad nav pietiekoši labas.

Pašpietiekama sieviete nav izolējusies no attiecībām un situācijām.

Tas nav arī pašlepnums, kad aizcērtot durvis un paceļot asti esi kārtējo reizi aizbēgusi no problēmu risināšanas.

Pašpietiekamība ir viedums un situāciju skatīšana no malas.

Pašpietiekamība arī nav vīna dzeršana vienatnē ar seriāliem un gardām maltītēm.

Pašpietiekamai sievietei pašai rodas dažādas intereses vai lietas, ko darīt un tāpēc nav visu laiku apziņa fokusēta uz vīrieti ar kuri viņa ir kopā.

Pašpietiekamas sievietes patīk vīriešiem neatkarīgi no tā kāda ir viņas ķermeņa forma, matu vai acu krāsa un tas nav arī atkarīgs no tā, cik ilgi esat kopā. Arī attiecībās, kurās jau esi sen, un liekas, ka jau viss ir padzisis, atgriežoties Tavai pašpietiekamībai un dzestrumam, atgriežas mīlestība.

Pašpietiekama sieviete nesapņo burvju ainas, kas varētu notikt kādā brīdī nākotnē, viņa dzīvo šeit un tagad.

Pašpietiekama sieviete neburas pa pagātni un neanalizē visus bijušos notikumus, bet gad rada ar sajūtām un noskaņu esošo brīdi un harmonisku nākotni.

Kas Tu esi savam vīrietim - sieviete, māte vai meita? II daļa

Sieviete Dieviete savu vīrieti vada viedi. Tā nav izkalpināšana vai savu iegribu izdabāšana, tā ir viedas sievietes vadība. Maiga un ar mīlestību, vīrietis ir laimīgs būt viņas tuvumā, viņam vienmēr velk pie viņas. Bet tas nav pavadiņš, kas vienmēr jānostiepj, tā ir vilkme pie pašpietiekamas sievietes. Pašpietiekamas un ar sevi apmierinātas sievietes, kas izdara izvēles savā dzīvē. Kad vīrietis sajūt, ka Dieviete ir laimīga arī, kad viņš nav blakām, tad vilkme un vēlme nolikt savu galvu viņas klēpī ar katru mirkli palielinās.

Kad sieviete uzvedas kā māte, tad viņa nobar viņu un saper par sliktām izdarībām un turpina ciest. Kad kā meita, tad paraud un turpina pakļauties vīrieša iegribām.

Sieviete māte dzīvo pa pagātnes notikušajām ciešanām un raugās ar depresīvu skatu uz nākotni, sieviete meita dzīvo ilūzijās, kas kā likums vienmēr saplīst. Kad sievietē pamostas Dieviete, tad šīs attiecības ir līdzvērtīgas. Tad nav iegribas, bet ir izvēles, tad nav emocijas, bet ir sajūtas, tad nav greizsirdība, bet ir mīlestība. Tad nav ilūzijas vai pagātnes, bet ir šis mirklis. Šeit un Tagad