Gaisma un Tu
Tīra gaisma ietver it visas
krāsas, tāpēc tai nav atsevišķu nianšu. Tikai tad ka atsevišķais apvienojas –
dzimst gaisma. Kāpēc meditācijās un afirmācijās tiek runāts, ka mēs esam
gaisma? Kad mēs esam gaisma? Un kad tikai krāsa?
Kad mēs redzam strāvojam tīru
saules gaismu, tas ir tīrs mirdzums, tik spožs, ka mēs nespējam atšķirt
atsevišķas detaļas, nedz nokrāsas. Bet, kad saule atdzimst spāres
caurspīdīgajos spārniņos, kad tās stari vizmo cauri lietus dūmakai, kad tā
apspīd uz mūsu ādas, gaisma sadalās miljons sīksīku varavīkšņu.
Tas pats notiek ar apzinātību
esot šeit un tagad. Savā tīrajā formā apzinātība iemieso visu un neizpauž itin
neko. Tieši tāpat kā tīrā gaisma, kas ietver visas krāsas un kam nav nokrāsu,
arī apzinātība ir iekļauta latenta, nekonkrēta esamība. Kad apzinātība ienāk
mūsu pasaulē, tā kā sprādzienā izpaužas miljardos lietu.
Gaismas krāsas sajaucoties atkal
kļūst par tīru, spožu gaismu. Tāpēc nemitīgi ir runāts par atgriešanos atkal
pie sevis – savās mājās. Mēs apvienojam visas jomas sevī, savā dzīvē un
savienojam visas atšķirības veidojot veselumu. Vienotībā nevar pastāvēt dažādība.
Kad mūsu apziņa apvienojas ar mūsu būtību, dzimst gaisma, visas krāsa izgaist.