Arī brieduma gados var atgriezties bērnības gaišums
Debesu zilgme noskaidrojas,kailie zari vēsta solījumu.
Arī ziemā ir saules pārpilnas dienas,
arī brieduma gados var atgriezties bērnības gaišums.
Ziemā daba liekas pamirusi un iesnaudusies. Šķiet, ka lietus un sniegs nekad nerimsies un naktis ir bezgalīgi garas. Tad kādu dienu debesis noskaidrojas un atmirdz spilgti zilas. Gaiss pamazām sasilt. No zemes augšup ceļas miglas šķidrauti, gaisā virmo svaiga ūdens, mālu un sūnu smarža. Dārznieki jau gatavojas stādīšanai, kaut gan kokiem vēl nav lapu un augu saknēm - redzamu dzīvības pazīmju. Cilvēki ir noskaņoti optimistiski: viņi zina, ka aukstums drīz vien mitēsies.
Bieži pienākumu mēs uzskatām par apgrūtinājumu. Kāpēc gan mums būtu jārok dārzs sliktā laikā? Mēs uztveram darbību tikai kā pienākumu un pretojamies sava likteņa gaitai. Bet darbošanās atbilstīgā laikā taču sagādā lielu prieku. Kad mēs izpildām kādu uzdevumu pareizajā brīdī un šie pūliņi vēlāk nes bagātīgus augļus, gandarījums ir neaprakstāms.
Reiz dzīvoja kāds vecs vīrs, kurš, aizgājis pensijā, sāka stādīt augļu dārzu. Visi kaimiņi smējās par večuka nodomu. Kādēļ viņam tādā vecumā jāstāda ābeles? Apkārtējie skaidroja sirmgalvim, ka viņš jau nu neizdzīvos tik ilgi, lai baudītu pats savu ābolu ražu. Tomēr večuks neklausījās gudrinieku brīdinājumos un turpināja iesākto.
Viņš pieredzēja savas ābeles ziedonī un nobaudīja gardos ābolus. Ikvienam no mums nepieciešams tik kvēls optimisms - bērnības nevainība un sevis sajušana.
Daudzi domā, ka pie noteikta vecuma dzīve ir pagājusi, bet ikviens var atmosties jebkurā vecumā un baudpilni sākt dzīvot.