Līdzatkarība bez atkarīgā
Pašpietiekamai sievietei pretējs stāvoklis ir līdzatkarīga.
Līdzatkarīga ir ne tikai, kad partneris lieto pārmērīgi narkotiskās vielas vai
alkoholu un Tu viņu glāb no visām likstām, bet tas ir tad, kad lielākā daļa
Tavu darbību ir atkarīgas no viņa. Kad gaidi un ceri, kad tas otrs cilvēks
mainīsies, vai darīs tā kā Tev gribās.
Ilūzijas par otru cilvēku. Un tas kā likums nekad nepiepildās.
Bet līdzatkarīgā tik cer un gaida. Gaidi, kad viņš dos ziņu, gaidi kad kaut
ko viņš izdarīs, lai Tu būtu laimīga. Praktiski ļoti liels procents sieviešu ir
līdzatkarīgas un to pat neapzinās. Bet līdz ko apzinies, tā tas jau ir ceļš uz
pašpietiekamību.
- Viņš vairāk vēlas pavadīt laiku bez Tevis - pārāk daudz veltu laiku draugiem, hobijiem, un viss kaut kam citam, tikai ne Tev. Un Tu samierinies un turpini cerēt.
- Viņš var sāk
mīlēt iedzert. Kaut kā visādas atkarības parādās.
- Viņš var sāk skatīties uz citām, sarakstīties un pat satikties un krāpt Tevi.
- Viņš var sākt pacelt roku un vēl
visādas izdarības veikt, kad jau tā uzmanība, ko uz viņu esi vērsusi, ir
ieilgusi vairākus mēnešus vai pat gadus.
Tas sākas jau agrā bērnībā, kad kaut kādi teikumi no tuvinieku puses mums liek domāt, “kad es izaugšu liela, tad man būs…” Iestrādājas mehānisms – “Kad kaut kas notiks, tad es būšu laimīga” un tā no vienas lietas pie otras. Bet patiesībā jau Tev ir jābūt laimīgai, lai Tev kaut kas būtu. Cerības, ka vīrietis ienāks dzīvē un tad būs laime, cerības, ka apprecēsies, tad būs laime, cerības, ka piedzims bērns, tad jau izmainīsies viss, pēkšņi parādīsies ģimeniskums.
Bet to, ko Tu vēlies, Tev vienkārši šī sajūta jau ir jārada. Daudzas atzīs, ka tas ir grūti, bet patiesībā tas ir viegli. Vienkārši ir jāizprot domāšanas mehānisms ar kuru esi domājusi un dzīvojusi visu laiku līdz šim brīdim, kad to izprot, kad saprot, kā veidojas domas, kas ir prāts, kas ir apziņa, kas ir emocijas un sajūtas, tad viss paliek vienkārši.