Mīti par laimi
- Es būšu laimīga,
kad būšu precējusies ar savu īsto vai pareizo personu.
- Es nevaru būt
laimīga, ja esmu viena.
- Es būšu laimīga,
kad būšu finansiāli neatkarīga un bagāta.
- Es nevaru būt laimīga jau vairs, jo labākie gadi jau ir aiz muguras. Un tagad tikai atlicis pieskatīt, lai citi nepieļauj tās kļūdas, ko es....
- Vienam būt tomēr ir vislabāk - nav aiz kāda jākopj, nav jāsamierinās ar cita trūkumiem...
Daudzi no mums dzīvo mītos par laimi. Mēs dedzīgi ticam, tam, ka, ja mēs neesam laimīgi tagad, tad noteikti laimīgāki kļūsim, kad piepildīsies, kāds no pirekšnosacījumiem, ko visvairāk šajā brīdī vālamies - ideāls darbs, piemērots partneris, un noteikti kādā lieliskā miteklī - mājā un tad arī noteikti jābūt ir bērniem vai arī kopā jāapceļo pasauli un pēc tam bēriem jāpiedzimst.
Pildot šos mērķus,
mēs atskārtam, ka tomēr tā laime atkal ir aizgājusi uz nākamo mērķi, ka neesam
tik laimīgi, kā bija gaidīts, ka vēl tas un tas ir jāsasniedz un tam un tam
šajā partnerī jāizmainās, un varbūt vispār šis partneris nav īstais un ir
jāmaina partneri.
Savukārt otrs mehānisms kā strādā smadzenes, tas ir iedomājoties par lietām, kas mūs neapmierina, bet tās nav notikušas, - šķiršanās, darba zaudēšana, utt. rada mūsos sliktas emocijas jau šajā brīdi.
Ticēt šiem laimes un nelaimes mītiem, rada toksiskas sekas - pirmkārt esat pats nelaimīgs, otrkārt nepiepildītos sapņus vēlaties pārnest bērniem un tuviniekiem, it kā glābjot no nelaimes.
Ne tikai šīs
viltus cerības vai bailes no notikumiem mūs iespaido šajā brīdī, bet liek
pieņemt arī lēmumus, kas izraisa nepieņemamas mums sekas.
Neļauj, lai prāts
vada Tavu dzīvi. Ar prātu pieņemti lēmumi, kas skar attiecības un darbu, bieži
mūs neapmierina. Tikai tā izvēle, kas pieņemta ar sirdi, rada harmonisku šo
brīdi.
Tikai esot šeit un
tagad mūsos ir laimes sajūta. Laime jau ir Tevī - šajā mirklī. Atmosies!