Sajūtas un pārmaiņas pēc "lielā klikšķa", kad pagājuši 3 mēneši
Katra sieviete ir individuāla un katrai ir nepieciešama cita pieeja un
katrai stāsts, būs cits. Pirms trīs mēnešiem atnāca kāda sieviete, kas
uzdāvināja dievīgu sapņu ķērāju. Viņas bija no tām, kas jau sen gāja to ceļu,
ko sauc "ceļš pie sevis", bet vēl nezināja, kāds ir tas pēdējais
solis, lai būtu beidzot miers un laime sirdī. Pabeigti dažādi pašizziņas kursi,
apmeklēti dažādi speciālisti un atrastas atbildes, bet prātam jau nepietiek ar
atbildēm, viņš radīs jaunus jautājumus. Un varēs rakt un rakt. Uzjautāju viņai,
lai uzraksta atsauksmi par manu konsultāciju un kā jūtas pēc 3 mēnešiem, tad nu
šāda sekoja atbilde.
Jau kādu laiku sekoju Inetas lapas rakstiem. Tie mani uzrunāja - likās, ka
tas ir kaut kas ļoti tuvs un pazīstams. Tad vienam postam beigās (kurš ne visai
mani glaimoja) ieraudzīju maģisko aicinājumu - ja vēlies parunāt sīkāk par šo
tēmu, atraksti! Satiksimies!
Es pat šo aicinājumu likās dzirdēju skaļi.
Un tad beidzot pienāca tā diena - īsti sakot
baidījos, jo daudz esmu bijusi pie dažādām kāršu licējām, taro praktizētājām,
astroloģija man tuva, jo to mācos.. Un zinot cik šajā jomā mēdz būs tukšu
runātāju bija mazliet bail, bet iekšā kaut kur dziļi, dziļi man teica, uzticies
un ej! Un uzdāvini kaut ko no savas enerģijas, jo tu saņemsi daudz laba un par
to vajag atdarīt ar labu!
Es ilgi nedomājot sapratu - dāvināšu sapņu
ķērāju, lai visskaistākos noķer, saglabā un piepilda!
Klausoties Inetu likās, es taču to visu zinu,
daudz viena otru papildinājām sarunas laikā, bet bija arī daudz jaunu lietu,
tādu zīmīgu, bet pavisam vienkāršu, par kurām nemaz neiedomājos.. Mani visas
sarunas laikā acīs krita Inetas acu mirdzums un tas gaišums, kas no viņas
plūst.. Ik pa laikam sev vaicāju klusām - es izejot no kabineta arī tāda būšu?!
Saruna gāja uz beigām, visu ar prātu un apziņu
sapratu, bet tā Dievietes sajūta likās tāla, nesasniedzama.
Un tad pienāca meditācijas brīdis, domāju, ka laikam esmu par cietu
uzaudzējusi bruņas, lai man tiktu cauri pat tik gaiša cilvēka, kā Inetas
enerģijas stari, lai aizķertu manējos, lai to pamodinātu - to iekšējo
pirmatnējo sievieti, kas zin visu! Kas tic! Kas paļaujas uz sajūtu savu un
uzticas sev, uzticas Visumam, uzticas pasaulei un līdzcilvēkiem.
Un tad burtiski pie pēdējām meditācijas
sekundēm es ieraudzīju sevi! Sajutu sevi! Varēju to vien darīt kā smaidīt un
beigās noteikt - viss ir tik vienkārši!
Es vairs neatceros, liekas šī saruna nolika 2-3
mēnešus atpakaļ, sajūta kā vakar. Un izmaiņas ir itin visā, manī, apkārtējā
pasaulē, darbā un attiecībās!
Vēl tagad atceros kā smaidoša, starojoša gāju
pa Tērbatas ielu un neviens nespēja saprast, kas ar mani! Un tāda nu es
pamostos katru rītu un saku sev spogulī - Labrīt Dieviete!