Sieviete. Laiks. Vecums.
Laika nogriežņus
cilvēki izdomāja, lai varētu labāk orientēties savā dzīvē, lai kopā sanāktu
vienā laikā, lai kopā izdarītu kādu lietu, lai zinātu pat cik ilgi olu vārīt,
lai tā būt tieši laikā izņemta no karstā ūdens. Tādā veidā, laiku Tu izmanto
savā labā un tas ir Tavs sabiedrotais. Patiesībā, nevis laiks, bet iedomātie
laika nogriežņi.
Bet šobrīd lielākā
daļa cilvēku ir palikuši no laika nogriežņiem atkarīgi un viļas tajos. Paņemsim
par piemēru vecumu - gadu skaitļus.
Bērnībā mums
pateica, ka Tev vēl nav tik un tik gadi, lai darītu noteiktas lietas. Un Tev
iesēdās programma, ka esi atkarīgs no sava vecuma un laika, kādā atrodies.
Salīdzināties ar vecumiem – kurš ir vecāks, kurš jaunāks. Ja klasē bija kāds
jaunāks – kā viņam paveicies, ka iet jau šajā klasē, ne iepriekšējā, un ja kāds
vecāks, tad iespējams bija palicis uz otru gadu. Vecums, kādā iestājas
augstskolā, vecums kādā ir pirmais skūpsts, vecums kurā pirmās attiecības –
pārsvarā ir kāds optimālais vecums, kad ir lieliski to visu uzsākt, un tad
jau ir vecums - gada skaitļi, kad jau ir baigi vēlu, un tikko kā izkrīti no vecuma
robežām, rodas emocijas un domas, vai nav par vēlu. Ir kam ieslēdzas spīts un tad par spīti vecumam, izdara noteiktas lietas.
Piedzimst bērns
agrā jaunībā - neapdomīga, citai tieši laikā – gudriniece, citai vēl nav bērni –
“ak vai!”, izkrīt no sabiedrības uzliktā rāmja un sākas presings – gan sevi sāk nicitnāt, ka vēl nav, gan sabiedrība apvaicājas, kad tad būs, gan ārsti krata
ar pirkstu – nu nu, drīz jau menapauze!
Un tad vēl laiku
salīdzina pret savām sejām un figūrām. Kura labāk izskatās, kurai mazāk grumbu,
un tā izskatās 30 gados jau kā 50 gadīga, un šitā 40 gados izskatās, kā 20
gadīga. “Nav pieklājīgi Dāmām prasīt vecumu!”
Un dzimšanas
dienas arī ir uzliktais slogs – vēlme sapulcēt kopā savus mīļos, mijas ar to kā
tos cilvēkus pabarot, jo ir taču tā pieņemts, un kapā rasolu līdz vēlai
naktij, lai nākamajā dienā pabarotu kolēģus un sacenstos ar citas kolēģes
kotletēm, ko tā pasniedza savā dzimšanas dienā. Un tad vēl citiem stress, ko
gan dāvināt un kādā vērtībā, atkarībā, cik tuvs draugs esi pret makā esošo
naudas daudzumu. Un tā gadu no gada - Ir vai nav pienācis laiks, un Tu domāt par
vecumu un laiku.
Patiesībā, kad esi
brīvs, tad nav tāda laika, nav tāda vecuma un nav iespēju novecot un
novecošanās procesi apstājas, kad saproti, kas pats esi – esi viens vesels visu
dzīvi.
Un laiks iet
lēnāk, kad pārstāj domāt par visādām nevajadzīgām lietām, kamēr vari izbaudīt
to desiņu, ko ēd ar 10% gaļas, kamēr brauc ar mašīnu uz darbu, Tu vari izbaudīt
laiku un būt tajā brīdī, kurā esi.
Noņemt slogu no
sava laika un beigt vilties, nozīmē baudīt katru mirkli nesadalot no nogriežņos.
Nav tāda darba
laika, brīvā laika, laiks gulēšanai, laiks atvaļinājumam, laiks meditācijai. Visu laiku ir
vienkārši šis mirklis, ko Tu baudi un tad pārstāj gaidīt kādu citu mirkli – kad
būsi brīvs pēc darba, jo darba laiku arī vari baudīt, kad pārstāj gaidīt
brīvdienas, kad pārstāj raizēties par darbu svētdienas vakarā, kad pārstāj
besīties, ka ir pirmdiena. Kad pārstāj gaidīt atvaļinājumu, lai it kā atpūstos,
bet atvaļinājumu neizbaudīt, jo bur ilūzijas jau par citiem brīžiem. Visa dzīve
ir viens mirklis, kurā Tu esi un visa dzīve var būt svētki, kad nav raižu par
nākamo brīdi.
Un atgriežas dzīvot gribēšana, un atgriežas dzīves prieks, un atgriežas seksualitāte un atgriežas prieks, jo tas jau te pat bija, gaidīja, kad pārstāsi būt citā laikā, kamēr esi šajā mirklī.
Kad esi šajā mirklī – tagad, tad esi un pārstāj būt
citur. Kad taisi ēst, tad taisi ēst, kad ēd, tad ēd, nedomā kā iesi dušā, kad
esi dušā, tad esi dušā, nedomā par to kā taisīsi ēst.
Vecuma nav! Ir
tikai izdomāti skaitļi, vai notikumi, kas notiek, kad pasakām sev – “vecums nāk”.
Mugura iespējās – vecums, acis samiglojās – vecums, riepiņa uzauga – vecums. Un
tā mēs tam noticam. Vecuma nav, kā arī nav noteikti uzdevumi, kas katrā ciparā –
gados ir jāizdara.
Tu pati esi laika
pavēlniece un Tu izvēlies kā justies un Tu izvēlies savu noskaņu ar kādu
dzīvot. Tev var būt 50, bet dzīvot ar 20 gadīgu elpu un palikt tur vienmēr. Un
attiecīgi pret to kādā vecumā jūties, Tu arī sāc izskatīties un arī apkārtējie
Tevi tā uztver.
Es brīva!